Vācijas izlūkdienesta rīcībā nonākusi informācija, kas liecina par mērķtiecīgu Krievijas valsts budžeta datu sagrozīšanu. Kremlis mēģina radīt iespaidu, ka ekonomiskā situācija ir stabila, taču patiesībā finanšu caurums ir daudz lielāks, nekā tiek rādīts oficiālajās atskaitēs.
Vācu speciālisti uzskata, ka Maskava slēpj patiesos zaudējumus, lai mazinātu iekšējo neapmierinātību un maldinātu starptautisko sabiedrību. Šī datu slēpšana kļuvusi par ierastu praksi kopš brīža, kad kara izdevumi sāka nekontrolēti pieaugt.
Oficiālie skaitļi pret realitāti
Krievijas varas iestādes iepriekš paziņoja, ka 2025. gada budžeta deficīts ir aptuveni 5,65 triljoni rubļu, kas ir milzīga summa, taču izskatās kontrolējama. Tomēr Vācijas Federālais izlūkdienests (BND) ir izpētījis detalizētākus datus un secinājis, ka patiesais deficīts ir vismaz 8,01 triljons rubļu. Tas nozīmē, ka valsts kasē trūkst par 35% vairāk naudas, nekā Kremlis uzdrošinās atzīt savos ziņojumos.
Šāda atšķirība rodas tāpēc, ka Krievija ir klasificējusi un paslēpusi lielu daļu savu ekonomisko rādītāju. Viņi nevēlas, lai pasaule redzētu, cik smagi sankcijas un milzīgie militārie tēriņi patiesībā ietekmē valsts dzīvotspēju. Vācu izlūkiem ir izdevies piekļūt informācijai, kas parāda šo apslēpto daļu, atklājot daudz drūmāku kopainu.
Karadarbība prasa arvien vairāk resursu
Galvenais iemesls, kāpēc nauda budžetā izsīkst tik strauji, ir arvien pieaugošās kara izmaksas Ukrainā. Izlūkdienesti norāda, ka Maskava apzināti nenovērtē reālos tēriņus, ko prasa frontes uzturēšana un militārā tehnika. Tajā pašā laikā ienākumi, kas agrāk balstīja valsts labklājību, sarūk.
Rietumu noteiktās sankcijas ir radījušas milzīgu spiedienu, un Krievija vairs nevar pelnīt tā, kā agrāk. Izlūkdienesta amatpersonas uzskata, ka Putins šobrīd burtiski upurē visas valsts ekonomisko nākotni, lai tikai sasniegtu savus pašreizējos militāros mērķus. Ilgtermiņā tas nozīmē ne tikai tukšāku budžetu, bet arī visas saimniecības novājināšanos, ko labot būs nepieciešami gadu desmiti.
Situācija reģionos kļūst kritiska
Ja paskatās uz kopējo bildi, situācija izskatās vēl nopietnāka. Reuters rīcībā esošie dati rāda, ka tā saucamais konsolidētais budžets, kurā ieskaitīti arī reģionu izdevumi, uzrāda deficītu virs 8 triljoniem rubļu. Tas ir vairāk nekā divarpus reizes lielāks kritums nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka naudas trūkst ne tikai Maskavā centrālajām vajadzībām, bet arī reģionos, kur jānodrošina ikdienas dzīve un infrastruktūra.
Krievijas Finanšu ministrija parasti izvēlas klusēt vai noraidīt šādas aplēses, tomēr avoti, kas ir tuvu valdības aprindām, neslēpj, ka finanšu stāvoklis pasliktinās strauji. Iekšējās sarunās atzīst, ka tēriņu kontrole kļūst arvien sarežģītāka, jo vajadzību ir vairāk nekā reālu ienākumu.
Naftas dolāru vairs nepietiek
Vēsturiski Krievija vienmēr ir paļāvusies uz naftas un gāzes eksportu, taču šobrīd šis “drošības spilvens” vairs nedarbojas kā nākas. Sankciju un politiskā spiediena dēļ Maskava ir spiesta pārdot savu jēlnaftu par zemāku cenu nekā citi tirgus dalībnieki. Šīs lielās atlaides, ko pieprasa pircēji Āzijā, tiešā veidā iecērt robu budžetā.
Pat tad, kad pasaules naftas cenas pakāpjas saasinājumu dēļ citos reģionos, Krievija nespēj no tā pilnvērtīgi gūt labumu. Budžeta caurums ir kļuvis tik liels, ka pat nelieli cenu kāpumi nespēj kompensēt milzīgo iztrūkumu. Finansiālā situācija ir kļuvusi par sava veida strupceļu, kurā izdevumi tikai aug, bet ieņēmumu avoti kļūst arvien ierobežotāki.
